Jautājumi būvniecības uzņēmumiem

• Ar kādiem konstruktīvajiem elementiem, inženiertīkliem, elektroinstalāciju un ierīcēm atbildīgajai personai jānodrošina objekts un teritorija, un kādām prasībām tiem jāatbilst?
• Kā objektu un teritoriju ekspluatē atbilstoši noteiktajam lietošanas veidam, būvprojektā paredzētajiem ugunsdrošības risinājumiem un noteiktajai ugunsslodzei?
• Ar kādiem materiāliem aizdara ugunsdrošās konstrukcijas neblīvās vietas un kādai ugunsizturības robežai tiem jāatbilst?
• Ar ko aprīko durvis, kas atdala kāpņu telpu no citas nozīmes telpas, un kuras durvis ir izņēmums?
• Kādos gadījumos durvis, aizkari un vārti ugunsdrošā konstrukcijā drīkst nebūt pastāvīgi aizvērtā stāvoklī?
• Kā jāuzglabā vielas un priekšmeti, lai novērstu to savstarpēju iedarbību, kuras rezultātā var rasties aizdegšanās vai sprādzienbīstama vide?
• Kā jāaprīko un jāapzīmē objektā izveidotā smēķēšanai paredzētā vieta?
• Kā jāuztur ceļi un piebrauktuves pie objekta un ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām, un kas jānodrošina automātiski atveramiem vārtiem un barjerām?
• Kādos gadījumos pie ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai paredzētās iebrauktuves teritorijā izvieto ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu izvietojuma shēmu?
• Ar kādām zīmēm ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu izvietojuma shēmā norāda objektus un kāds ir šīs shēmas minimālais izmērs?
• Kas nekavējoties jādara ar teritorijā izlijušām šķidrām degtspējīgām vielām un ar vietām, kur tās izlijušas?
• Cik tuvu publiskam objektam, dzīvošanai paredzētam objektam, tiltam, tunelim un viaduktam aizliegts novietot transportlīdzekli, kas paredzēts degtspējīgu šķidrumu vai gāzu pārvadāšanai?
• Kā atbildīgajai personai jārīkojas, ja plānota vai neplānota ceļa, tilta vai dzelzceļa pārbrauktuves slēgšana vai remonts ierobežo ugunsdzēsības transportlīdzekļu kustību?
• Kur teritorijā aizliegts uzglabāt degtspējīgus atkritumus?
• Kas objektā jānodrošina, ja būvdarbi notiek, nepārtraucot objekta ekspluatāciju, un kur kompensējošie pasākumi jānorāda?
• Cik platām jābūt ugunsdzēsības transportlīdzekļiem paredzētajām piebrauktuvēm un caurbrauktuvēm, un kas jāierīko strupceļā?
• Cik tālu no būvējama un uzbūvēta objekta izvieto pagaidu būvi un būvmateriālu uzglabāšanas laukumu, un kāds ir izņēmums?
• Kādos apstākļos atļauts atsākt būvdarbus slēgtā objektā un tvertnēs, kur notikusi darbība ar bīstamām vielām?
• Kāds ir maksimālais pieļaujamais attālums no jebkuras vietas būvobjektā līdz ugunsdzēsības aparātam?
• Ar ko aprīko sprādzienbīstamu procesu tehnoloģiskās iekārtas un kas jānodrošina pirms tehnoloģiskā procesa uzsākšanas?
• Kas izsniedz norīkojumu ugunsbīstamā darba veikšanai pagaidu vietā un saskaņā ar kuru pielikumu tas jāsastāda?
• Cik eksemplāros sastāda norīkojumu ugunsbīstamo darbu veikšanai un kur atrodas katrs eksemplārs?
• Kas jānosaka, veicot iespējamā ugunsgrēka riska novērtējumu klātienē pirms norīkojuma izdošanas?
• Kāda kvalifikācija un instruktāža nepieciešama darba veicējam ugunsbīstamo darbu veikšanai?
• Cik ilgi pēc ugunsbīstamo darbu pabeigšanas jānodrošina ugunsbīstamo darbu pagaidu vietas uzraudzība un uz ko šī prasība neattiecas?
• Kas darba veicējam jāieraksta norīkojumā par ugunsbīstamo darbu pabeigšanu?
• Cik tālu no degtspējīgām objekta konstrukcijām jāatrodas ugunsbīstamo darbu pastāvīgajai vietai?
• Cik tuvu ugunsbīstamo darbu veikšanas vietai aizliegts novietot degvielu?
• Kā jārīkojas, apstrādājot objekta konstrukcijas ar degtspējīgiem šķidrumiem, lai nepieļautu sprādzienbīstamas koncentrācijas veidošanos, un no kuras vietas jāsāk apstrāde?
• Cik ilgi jānodrošina ugunsdzēsības krāna darbība un kas nosaka tās ilgumu automātiskajās sistēmās?
• Kādā augstumā virs telpas grīdas līmeņa izvieto ugunsdzēsības krānus?
• Cik ilgi valsts autoceļu būvvalde glabā būvdarbu izpildmērījumu dokumentus jaunbūvei, pārbūvei un atjaunošanai?
• Kādā formātā un no kāda materiāla jāizgatavo būvtāfele, ar kuru būvniecības ierosinātājs informē sabiedrību par saņemto būvatļauju?
• Kādas minimālās atstarpes jāievēro drenu kolektora šķērsojumos ar citiem cauruļvadiem, ceļu vai grāvi?
• Cik lielam jābūt grunts pārsegumam virs drenu kolektora caurules virsas?
• Kādu minimālo diametru un garenslīpumu nosaka ēku pamatu un gredzenveida drenāžas drenu caurulēm?
• Cik bieži būvdarbu vadītājam jāveic ieraksti būvdarbu žurnālā un ko tiem jāraksturo?
• Kā pieņem darbus, kuru pārbaude pēc pilnīgas būvdarbu pabeigšanas vairs nav iespējama?
• Kādas hermētiskuma prasības jānodrošina dzeramā ūdens rezervuāru ārējām konstrukcijām?
• Kad veic ūdens rezervuāru konstrukciju noturības un hermētiskuma pārbaudi?
• Kad ēkas jumtu drīkst projektēt ar ārējo ūdens noteci un no cik stāviem nepieciešama tikai iekšējā ūdens notece?
• Ar kādām ierīcēm jāaprīko centralizētajai siltumapgādes sistēmai pievienotās ēkas apkures sistēma?
• Kurās telpās nedrīkst izvietot centrālapkures ierīču kurtuves?
• Kas jāsaskaņo ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pirms būvdarbu uzsākšanas, ja būvdarbi skar jūras gultni?
• Kurām hidrotehnisko un meliorācijas būvju grupām darbu veikšanas projektu izstrādā obligāti?
• Vai no būvlaukuma drīkst neorganizēti novadīt ūdeni un kur jāparedz novadīšanas veids?
• Cik dziļi jāierīko pašteces kanalizācijas cauruļvadi attiecībā pret grunts iespējamo normatīvo sasalumu?
• Kā būvobjektā apsaimnieko radioaktīvos atkritumus, kas radušies būvniecībā?
• Kā veic elektronisko sakaru tīkla būvdarbus citu inženiertīklu aizsargjoslās?
• Kas un cik bieži veic ierakstus būvdarbu žurnālā dzelzceļa infrastruktūras objekta būvdarbos?
• Vai gāzesvadu atļauts būvēt dzelzceļa zemes klātnē un kas jāparedz gāzesvadam apakšzemes pārejā zem dzelzceļa?
• Vai iekšējo gāzesvadu sistēmu atļauts ierīkot ēkas pagrabā vai cokolstāvā un kādam jābūt telpas grīdas virsmas līmenim, ja sistēmu ierīko citā telpā?
• Cik tālu vienu no otras stiprina plastmasas caurules pie telpas sienām un kur jāatrodas pirmajam stiprinājumam?
• Vai inženiertehnisko sistēmu iekārtas drīkst montēt uz sienām, kas robežojas ar dzīvojamām telpām, un kāda ir minimālā norobežojošo konstrukciju masa, ja ūdensapgādes iekārtas tomēr jāmontē uz sienas?
• Kādas gaiscaurlaidības q50 robežvērtības nosaka dzīvojamām mājām un publiskajām ēkām atkarībā no ventilācijas paņēmiena?
• Kas atbild par ģeodēzisko darbu precizitāti un par būvnormatīva prasību ievērošanu būvobjektā?
• Kāds naudas sods paredzēts par būves konservācijas vai norobežošanas neveikšanu vai veikšanu bez noteiktās dokumentācijas?
• Kuras institūcijas veic administratīvā pārkāpuma procesu par Būvniecības likumā minētajiem pārkāpumiem?
• Kad katrai būvniecības lietai jāsāk aizpildīt būvdarbu žurnāls un kāda informācija tajā jāatspoguļo?
• Kādos gadījumos būvvalde vai birojs var apturēt būvdarbus?
• Kādai jābūt būvtāfelei publiskās apspriešanas laikā un kur tā jāizvieto?
• Kam būvlaukumā ir pienākums nodrošināt darba laika uzskaiti ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu un iesniegt datus vienotajā datubāzē?
• Kas veic būvizstrādājumu tirgus uzraudzību un kādu būvizstrādājumu atbilstību tas pārbauda?
• Kas jāpārbauda atbildīgajam būvdarbu vadītājam attiecībā uz būvobjektā piegādāto būvizstrādājumu dokumentāciju, kādus būvizstrādājumus drīkst iebūvēt un kas jāuzrāda pēc centra vai būvinspektora pieprasījuma?
• Kādos gadījumos pirms būvdarbu uzsākšanas būvlaukumā obligāti jāizstrādā darba aizsardzības plāns?
• Kādos gadījumos pasūtītājam pirms būvdarbu uzsākšanas Valsts darba inspekcijai jānosūta iepriekšējs paziņojums par būvdarbu veikšanu?
• Ar kādu informāciju papildina darba aizsardzības plānu projekta izpildes posmā, ja to iestrādā būvdarbu veikšanas projektā?
• Kuri būvdarbi ir paaugstināta riska darbi, jo nodarbinātie tajos tiek pakļauti apbēršanai, applūdināšanai vai nokrišanai no augstuma?
• No kāda augstuma darbs uzskatāms par darbu augstumā un uz kādām darba vietām attiecas šīs prasības?
• Kādos līmeņos un kādā augstumā uzstāda sānu aizsargnožogojumu darba vietā augstumā?
• Kādos gadījumos darbam augstumā izsniedz norīkojumu darbam paaugstinātas bīstamības apstākļos?
• Ar kādām celšanas iekārtām drīkst celt cilvēkus?
• Cik ilgi jāglabā darba aprīkojuma pārbaužu protokoli?
• Pēc kādām fiziskās slodzes kategorijām nosaka darba telpu mikroklimatu un ko katra kategorija nozīmē?
• Kā jānodrošina dabiskais un mākslīgais apgaismojums darba vietās un kad jāierīko avārijas apgaismojums?
• Cik riska grupās iedala bioloģiskos aģentus un ar ko atšķiras 3. un 4. grupas aģents?
• Kāda izolācijas pakāpe jānodrošina laboratorijās un telpās, kur strādā ar 2., 3. un 4. grupas bioloģiskajiem aģentiem?
• Kad nodarbinātais uzskatāms par pakļautu kancerogēnu iedarbībai?
• Ko darba devējs nodrošina, ja kancerogēnus nav iespējams pilnībā aizstāt vai ražot noslēgtā sistēmā?
• Kas jāņem vērā, novērtējot ķīmisko vielu un maisījumu radīto risku darba vietās?
• Par ko darba devējam jāapmāca un jāinformē nodarbinātie, kuri saskaras ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem?
• Kādos gadījumos darba devējam darba vieta jāapzīmē ar drošības zīmēm un kas atbild par šo zīmju uzturēšanu?
• Kuras drošības zīmes darba vietā lieto pastāvīgi?
• Cik darbdienas pirms darba ar azbestu sākšanas darba devējs iesniedz Valsts darba inspekcijā iesniegumu par paredzēto darbu ar azbestu?
• Kādas ir trokšņa ekspozīcijas robežvērtības un augstākā un zemākā ekspozīcijas darbības vērtība?
• Cik bieži trokšņa līmeni mēra, ja ir pamats domāt, ka tas, salīdzinot ar iepriekšējiem mērījumiem, ir paaugstinājies?
• Līdz kādam līmenim darba devējam jāierobežo elektromagnētisko lauku iedarbība uz nodarbinātajiem?
• Kādi tehniskie un organizatoriskie pasākumi jāietver darba aizsardzības pasākumu plānā, ja pārsniegtas elektromagnētiskā lauka ekspozīcijas darbības vērtības?
• Kādas ir vibrācijas ekspozīcijas robežvērtības un darbības vērtības plaukstas un rokas vibrācijai un visa ķermeņa vibrācijai?
• Kā sprādzienbīstamās darba vietas iedala zonās pēc sprādzienbīstamas vides rašanās biežuma un pastāvēšanas ilguma?
• Kas jāiekļauj dokumentā par aizsardzību pret sprādzienbīstamas vides radīto risku?
• Kam īpašu uzmanību pievērš, novērtējot mākslīgā optiskā starojuma radīto risku darba vietā?
• Kādi organizatoriskie un tehniskie pasākumi jāietver darba aizsardzības pasākumu plānā, ja optiskā starojuma ekspozīcijas robežvērtības var tikt pārsniegtas?
• Kādiem kritērijiem jāatbilst individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, ko atļauts lietot darbā?
• Kādi ir darba devēja pienākumi, organizējot darbu pie displeja darbstacijā?
• Kādām prasībām jāatbilst displejam darbstacijā?
• Kādas līgumcenu robežvērtības piemēro būvdarbu, piegādes un pakalpojumu iepirkumiem, ja paredzamā līgumcena ir mazāka par 170 000 euro?
• Kāda informācija pasūtītājam jāpublicē par plānotajiem iepirkumiem un cik ilgā laikā pēc gadskārtējā budžeta apstiprināšanas?
• Ko pasūtītājs pieprasa pretendentam, ja būvdarbu piedāvājums šķiet nepamatoti lēts?
• Kas ir atbildīgs par ugunsdrošību objektā, kurā notiek būvdarbi, ja tajā strādā vairāki būvdarbu veicēji?
• Kuras iestādes un dienestus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iesaista ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos?
• Cik ilgā laikā ugunsdzēsēju vienībai jāspēj ierasties objektā pēc paziņojuma saņemšanas un kā tāpēc iekārtojama dienesta atrašanās vieta?
• Kas gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju vai gāzes krātuvju urbumu īpašniekam jāattīra no krūmiem un kokiem un kādā platā joslā?
• Kur siltumtīklu remonta laikā atļauts novietot remontam nepieciešamos materiālus un mehānismus un cik iepriekš par to brīdina nekustamā īpašuma īpašnieku?
• Kad plānotajai būvniecības iecerei nav nepieciešams saskaņojums ar zemes īpašnieku?
• Kas sedz izdevumus, kas saistīti ar kadastrālās uzmērīšanas kļūdu labošanu?
• Kādos gadījumos un cik ilgi kadastrālo uzmērīšanu varēja neveikt saskaņā ar pārejas noteikumiem?
• Kad otrās vai trešās grupas ēkas vienkāršotai atjaunošanai pietiek ar paziņojumu par būvniecību, nevis ar būvatļauju?