Jautājumi arhitektiem

• Kā projektā aprēķina ugunsslodzi un klasificē konstrukcijas, ja būvē ir vairāki ugunsdrošības nodalījumi ar atšķirīgu ugunsslodzi?
• Kāds minimālais ugunsdrošības attālums jāievēro no projektējamās būves līdz blakus esošās zemes vienības robežai atkarībā no būves ugunsnoturības pakāpes?
• Kādos gadījumos vienā zemesgabalā drīkst neievērot ugunsdrošības atstarpes starp būvēm un pēc kuras būves pieņem atstarpi, ja būvju ugunsnoturības pakāpes atšķiras?
• Ar kādu risinājumu un ar kādiem nosacījumiem projektā drīkst samazināt ugunsdrošības atstarpes un minimālo ugunsdrošības attālumu līdz blakus esošo zemes vienību robežai?
• Kādi minimālie brīvie izmēri jāievēro atveramai ailai un kā tai jābūt atveramai no būves iekšpuses?
• Kādas īpašības ugunsdrošai būvkonstrukcijai jāsaglabā ugunsgrēka laikā un kādam nolūkam šīs prasības izvirza?
• Kādas prasības var piemērot ugunsdroši atdalītas telpas norobežojošajām konstrukcijām atkarībā no ugunsslodzes un kas telpās papildus nepieciešams, ja ugunsslodze pārsniedz 300 MJ/m²?
• Cik lielu daļu no ugunsdrošās būvkonstrukcijas platības drīkst aizņemt ailu aizpildījums un kāda tam jānodrošina ugunsizturība, ja tā pārsniedz 25 %?
• Kādas prasības izvirza ailu aizpildījumiem, ja dažādu ugunsdrošības nodalījumu ailas atrodas leņķī viena pret otru un attālums starp tām ir mazāks par minimālo ugunsdrošības atstarpi?
• Ar ko aizpilda spraugas ugunsdrošo būvkonstrukciju un inženiertīklu šķērsojuma vietās un kāda minimālā ugunsizturība šiem blīvējumiem jānodrošina?
• Uz kuriem ailu veramiem aizpildījumiem neattiecas prasība aprīkot tos ar pašaizvēršanās mehānismiem?
• Ar ko norobežo ugunsdrošības nodalījumus un ugunsdroši atdalītas telpas un kur meklējama šo konstrukciju minimālā ugunsizturība un ugunsreakcijas klase?
• No kādiem būves parametriem ir atkarīga ugunsdrošības nodalījuma pieļaujamā platība un stāvu platība nodalījuma ietvaros?
• Kā viena lietošanas veida būvē risināmas cita lietošanas veida telpu grupas un kuri izņēmumi ļauj tās neveidot kā ugunsdroši atdalītas telpas?
• Vai U3 ugunsdrošības pakāpes būvē ugunsdroši atdalītu telpu būvkonstrukcijām tiek normēta ugunsizturība un ugunsreakcijas klase?
• Kā ugunsdrošo sienu projektē būves augstumā un platumā un kāda stabilitāte un nestspēja tai jānodrošina?
• Cik augstai virs jumta seguma virsmas un cik tālu ārpus ārsienas plaknes jābūt ugunsdrošai sienai, ja jumta un ārsienu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir zemāka par A2-s1, d0, un kāds risinājums šo prasību aizstāj?
• Cik plats vertikālais uguns norobežotājs jāierīko ārsienā starpstāvu pārseguma līmenī un kādos gadījumos tas nav nepieciešams?
• Būves daļām, kuru augstums no brauktuves (zemes) līmeņa līdz dzegai vai parapeta augšmalai pārsniedz 10 metrus, kāds parapets, nožogojums vai drošības sistēmas jāierīko jumtiem bez slīpuma vai ar slīpumu līdz 10° un kādas slodzes tām jāiztur?
• Kāda ugunsreakcijas klase jāizvēlas jumta segumam būvē, kuras augstākā stāva grīdas līmenis pārsniedz 28 metrus, ja jumta seguma sistēmas būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir zemāka par A2-s1, d0?
• Kur būvnormatīvā noteikta balkonu, terašu, pāreju un galeriju būvkonstrukciju minimālā ugunsizturība un lietojamo būvizstrādājumu minimālā ugunsreakcijas klase?
• Kādos veidos projektā drīkst veidot ātriju un ar ko aprobežojas ātrija platība, ja ātriju veido kopā ar tam piegulošajām telpām kā ugunsdrošības nodalījumu?
• Kādi risinājumi jāparedz, ja ātrijs veidots kā ugunsdrošības nodalījums kopā ar tam piegulošajām telpām?
• Kas jāievēro attiecībā uz evakuācijas ceļa sienu un griestu apdari, grīdas segumu un tajā izvietotajiem priekšmetiem un ierīcēm?
• Kāda prasība noteikta evakuācijas izeju summārajam platumam attiecībā pret evakuācijas ceļu summāro platumu un kādu lietotāju skaitu ņem par pamatu aprēķinā?
• Cik evakuācijas izeju jānodrošina no būves, tās ugunsdrošības nodalījumiem un stāviem, kuros pastāvīgi uzturas lietotāji, un kur meklējami izņēmumi?
• Kādos gadījumos atsevišķai telpai pietiek ar vienu evakuācijas izeju un cik evakuācijas izejas jāizbūvē no telpām vai stāviem ar vairāk nekā 500 un vairāk nekā 1000 lietotājiem?
• Kādos gadījumos V, VI, VIa un VII lietošanas veida būvēs ir pieļaujama viena evakuācijas izeja no stāva un kādi ierobežojumi tad jāievēro?
• Kādas kāpņu telpas un kāpnes paredz būves lietotāju evakuācijai un ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbībai?
• Kas jānorāda projektēšanas uzdevumā par ēkas lietošanas veidu, telpu grupām un inženiertīklu projektēšanas prasībām?
• Vai būvprojektu drīkst izstrādāt svešvalodā un kas jādara ar svešvalodā sagatavoto tekstuālo daļu?
• Kādos gadījumos būvprojekta risinājumus drīkst izstrādāt viens būvspeciālists, nepiesaistot citus būvspeciālistus?
• Ko izvērtē trešās grupas ēkas būvprojekta ekspertīzē un kurām būvprojekta daļām to veic?
• Kāds minimālais telpu augstums no tīrās grīdas atzīmes jāievēro publiskās telpās, birojos un dzīvojamās telpās?
• Kāds maksimālais pandusa slīpums garenvirzienā pieļaujams atkarībā no pārvaramās līmeņu starpības?
• Kādai jābūt logu ailu laukuma attiecībai pret grīdas laukumu dzīvojamās telpās un izglītības iestādēs?
• Vai centrālapkures sistēmā jābūt iespējai katrā apsildāmajā telpā atsevišķi regulēt temperatūru?
• Kā nosaka dūmeņa augstumu virs jumta seguma atkarībā no attāluma līdz jumta korei?
• Vai jūrā būvējamas būves būvprojektu drīkst izstrādāt svešvalodā?
• Vai ar radiācijas drošību saistītas būves būvprojektā drīkst piemērot citu Eiropas Savienības dalībvalstu būvnormatīvus?
• Kur aizliegts uzstādīt apkures katlus, ja telpā vienlaikus var atrasties vairāk nekā 50 cilvēku?
• Kurām ēkām jāparedz vismaz III klases zibensaizsardzības sistēma?
• Kāds minimālais attālums jāievēro no sadales punktiem un transformatoru apakšstacijām līdz dzīvojamo un publisko ēku logiem atkarībā no transformatora jaudas?
• Kur atrodami gada ikstundas temperatūras dati ēkas energoefektivitātes aprēķinam?
• Kā pārbūvē vai atjaunošanā vērtē esošas konstrukcijas, kas projektētas līdz 2015. gada 31. maijam?
• Kādām būtiskām prasībām būvei jāatbilst projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas laikā?
• Kam ir tiesības izstrādāt būvprojektu un kā būvprojektā norāda tā izstrādātājus?
• Kādi pienākumi ir būvprojekta vadītājam projektēšanas laikā?
• Ar ko jārēķinās, veicot izmaiņas būvprojektā, tostarp būvdarbu laikā?
• Vai arhitektūras un projektēšanas pakalpojumu sniedzējam ir jāreģistrējas būvkomersantu reģistrā?
• Kāda izglītība un cik ilga patstāvīgā prakse arhitektūras jomā būvspeciālistam jāpierāda, lai iegūtu sertifikātu būvekspertīzes specialitātē?
• Kad jānoslēdz būvspeciālista apdrošināšanas līgums, ja speciālists veiks būvprojekta vadītāja pienākumus, un cik ilgi tas jāuztur spēkā?
• Kādi dokumenti būvniecības ierosinātājam jāsagatavo un jāiesniedz būvvaldē pēc lēmuma par publiskas apspriešanas nepieciešamību?
• Kā tiek nodrošināta piekļuve būvniecības informācijas sistēmas ierobežotajai daļai un kā sistēmai pieslēdzas ārvalstnieki?
• Kādos formātos būvniecības informācijas sistēmā augšupielādē būvniecības ieceres dokumentācijas teksta un grafiskās datnes?
• Vai būvprojektam, ko augšupielādē būvniecības informācijas sistēmā, vajag titullapu un sējumus?
• Kāda informācija jānorāda rasējuma lapas rakstlaukumā?
• Kā noformē paskaidrojuma raksta un apliecinājuma kartes pielikumus, kas atbilst būvprojekta teksta un grafiskajiem dokumentiem?
• Kā noformē izmaiņas apliecinājuma kartē, paskaidrojuma rakstā un būvprojektā?
• Kad uzsāktā būvniecības procesā, mainot būves grupu no otrās uz trešo, būvprojekta vai tā izmaiņu ekspertīze nav nepieciešama?
• Vai viena dzīvokļa dzīvojamai mājai ar kopējo platību līdz 200 m² jaunas būves būvniecībai pietiek ar paskaidrojuma rakstu?
• Vai, ierosinot būves pieņemšanu ekspluatācijā, būvvaldē jāiesniedz autoruzraudzības žurnāls un kas tajā veic ierakstus?