Latvija — atbildes par būvnormatīviem

Jautājumi būvprocesa dalībniekiem

• Jautājumi arhitektiem
• Jautājumi attīstītājiem
• Jautājumi inženieriem
• Jautājumi būvniecības uzņēmumiem
• Jautājumi būvuzņēmējiem

Visi jautājumi

• Kā projektā aprēķina ugunsslodzi un klasificē konstrukcijas, ja būvē ir vairāki ugunsdrošības nodalījumi ar atšķirīgu ugunsslodzi?
• Kāds minimālais ugunsdrošības attālums jāievēro no projektējamās būves līdz blakus esošās zemes vienības robežai atkarībā no būves ugunsnoturības pakāpes?
• Kādos gadījumos vienā zemesgabalā drīkst neievērot ugunsdrošības atstarpes starp būvēm un pēc kuras būves pieņem atstarpi, ja būvju ugunsnoturības pakāpes atšķiras?
• Ar kādu risinājumu un ar kādiem nosacījumiem projektā drīkst samazināt ugunsdrošības atstarpes un minimālo ugunsdrošības attālumu līdz blakus esošo zemes vienību robežai?
• Kādi minimālie brīvie izmēri jāievēro atveramai ailai un kā tai jābūt atveramai no būves iekšpuses?
• Kādas īpašības ugunsdrošai būvkonstrukcijai jāsaglabā ugunsgrēka laikā un kādam nolūkam šīs prasības izvirza?
• Kādas prasības var piemērot ugunsdroši atdalītas telpas norobežojošajām konstrukcijām atkarībā no ugunsslodzes un kas telpās papildus nepieciešams, ja ugunsslodze pārsniedz 300 MJ/m²?
• Cik lielu daļu no ugunsdrošās būvkonstrukcijas platības drīkst aizņemt ailu aizpildījums un kāda tam jānodrošina ugunsizturība, ja tā pārsniedz 25 %?
• Kādas prasības izvirza ailu aizpildījumiem, ja dažādu ugunsdrošības nodalījumu ailas atrodas leņķī viena pret otru un attālums starp tām ir mazāks par minimālo ugunsdrošības atstarpi?
• Ar ko aizpilda spraugas ugunsdrošo būvkonstrukciju un inženiertīklu šķērsojuma vietās un kāda minimālā ugunsizturība šiem blīvējumiem jānodrošina?
• Uz kuriem ailu veramiem aizpildījumiem neattiecas prasība aprīkot tos ar pašaizvēršanās mehānismiem?
• Ar ko norobežo ugunsdrošības nodalījumus un ugunsdroši atdalītas telpas un kur meklējama šo konstrukciju minimālā ugunsizturība un ugunsreakcijas klase?
• No kādiem būves parametriem ir atkarīga ugunsdrošības nodalījuma pieļaujamā platība un stāvu platība nodalījuma ietvaros?
• Kā viena lietošanas veida būvē risināmas cita lietošanas veida telpu grupas un kuri izņēmumi ļauj tās neveidot kā ugunsdroši atdalītas telpas?
• Vai U3 ugunsdrošības pakāpes būvē ugunsdroši atdalītu telpu būvkonstrukcijām tiek normēta ugunsizturība un ugunsreakcijas klase?
• Kā ugunsdrošo sienu projektē būves augstumā un platumā un kāda stabilitāte un nestspēja tai jānodrošina?
• Cik augstai virs jumta seguma virsmas un cik tālu ārpus ārsienas plaknes jābūt ugunsdrošai sienai, ja jumta un ārsienu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir zemāka par A2-s1, d0, un kāds risinājums šo prasību aizstāj?
• Cik plats vertikālais uguns norobežotājs jāierīko ārsienā starpstāvu pārseguma līmenī un kādos gadījumos tas nav nepieciešams?
• Būves daļām, kuru augstums no brauktuves (zemes) līmeņa līdz dzegai vai parapeta augšmalai pārsniedz 10 metrus, kāds parapets, nožogojums vai drošības sistēmas jāierīko jumtiem bez slīpuma vai ar slīpumu līdz 10° un kādas slodzes tām jāiztur?
• Kāda ugunsreakcijas klase jāizvēlas jumta segumam būvē, kuras augstākā stāva grīdas līmenis pārsniedz 28 metrus, ja jumta seguma sistēmas būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir zemāka par A2-s1, d0?
• Kur būvnormatīvā noteikta balkonu, terašu, pāreju un galeriju būvkonstrukciju minimālā ugunsizturība un lietojamo būvizstrādājumu minimālā ugunsreakcijas klase?
• Kādos veidos projektā drīkst veidot ātriju un ar ko aprobežojas ātrija platība, ja ātriju veido kopā ar tam piegulošajām telpām kā ugunsdrošības nodalījumu?
• Kādi risinājumi jāparedz, ja ātrijs veidots kā ugunsdrošības nodalījums kopā ar tam piegulošajām telpām?
• Kas jāievēro attiecībā uz evakuācijas ceļa sienu un griestu apdari, grīdas segumu un tajā izvietotajiem priekšmetiem un ierīcēm?
• Kāda prasība noteikta evakuācijas izeju summārajam platumam attiecībā pret evakuācijas ceļu summāro platumu un kādu lietotāju skaitu ņem par pamatu aprēķinā?
• Cik evakuācijas izeju jānodrošina no būves, tās ugunsdrošības nodalījumiem un stāviem, kuros pastāvīgi uzturas lietotāji, un kur meklējami izņēmumi?
• Kādos gadījumos atsevišķai telpai pietiek ar vienu evakuācijas izeju un cik evakuācijas izejas jāizbūvē no telpām vai stāviem ar vairāk nekā 500 un vairāk nekā 1000 lietotājiem?
• Kādos gadījumos V, VI, VIa un VII lietošanas veida būvēs ir pieļaujama viena evakuācijas izeja no stāva un kādi ierobežojumi tad jāievēro?
• Kādas kāpņu telpas un kāpnes paredz būves lietotāju evakuācijai un ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbībai?
• Kur būvē jāparedz dūmu izvades ailas un kāda ir to minimālā platība?
• Kādos gadījumos attālumu no jebkura telpas punkta līdz dūmu izvades ailām atsevišķā telpā var palielināt līdz 30 metriem un kādai jābūt dūmu izvades ailu kopējai platībai atkarībā no mainīgās ugunsslodzes?
• Uz kādu ierīci automātiskā ugunsaizsardzības sistēma automātiski pārraida trauksmes, bojājumu un bloķēšanas signālus un kādā augstumā izvieto fasādes gaismas un skaņas trauksmes ierīci, ja pastāvīgi uzraudzītā pults atrodas citā objektā?
• Kāds darbības režīms un kāda elektroapgāde jānodrošina automātiskajām ugunsaizsardzības sistēmām un cik ilgi sistēmai jādarbojas ugunsgrēka gadījumā?
• Kurās būvēs un telpās jāparedz automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma, ja tajās ir vairāk par 10 izmitināšanas vietām vai ja stāvu kopējā platība ir lielāka par 200 m²?
• Kāda veida ugunsgrēka detektorus uzstāda aizsargātos evakuācijas ceļos un kāpņu telpās būvēs, kurās paredzēta automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas ierīkošana?
• Kurās būvēs jāparedz automātiskā balss ugunsgrēka izziņošanas sistēma atkarībā no būves augstuma, vienlaikus klātesošo lietotāju skaita un izmitināšanas vietu skaita?
• Cik neatkarīgus ugunsdzēsības sūkņus vai sūkņu grupas paredz, ja ūdensapgādes avoti nenodrošina nepieciešamo ūdens spiedienu automātisko ugunsdzēsības sistēmu darbībai, un kā nodrošina šo sūkņu elektroapgādi?
• Kāda tipa automātiskās ugunsdzēsības sistēmas jāparedz būvēs un telpās, kas minētas šā būvnormatīva 195.1.–195.10. apakšpunktā, un kādos gadījumos pieļauj cita tipa sistēmu?
• Cik ilga nepārtraukta darbība ugunsgrēka gadījumā jānodrošina automātiskajai dūmu un karstuma izvades sistēmai un automātiskajai gaisa virsspiediena sistēmai?
• Kādā augstumā attiecībā pret telpas augstumu jāizvieto automātiskās dūmu un karstuma izvades sistēmas dūmu vārsti un dūmu lūkas?
• Kāda dūmu un karstuma izvades sistēma jāparedz ātrijos, kuru augstums pārsniedz 24 metrus?
• Pēc kādiem kritērijiem nosaka zibensaizsardzības līmeni un nepieciešamību to ierīkot būvē?
• Kurām būvēm zibensaizsardzības ierīkošana ir obligāta?
• Cik bieži veic elektroinstalācijas, tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīču, pārbaudi un kā mainās pārbaudes termiņš sprādzienbīstamā un ķīmiski agresīvā vidē?
• Par kādu elektroinstalācijas mērījumu un pārbaužu rezultātiem noformē pārbaudes aktu un kurā pielikumā noteikta šā akta forma?
• Ar kādu ierīci pārbauda elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāti, kopā ar kādām pārbaudēm to veic un kurā pielikumā noformē pārbaudes aktu?
• Kādā izpildījumā jābūt elektroinstalācijai, elektroiekārtai un elektroierīcei objektā un teritorijā, kurā pastāv vai var veidoties sprādzienbīstama vide?
• Cik tuvu gaismas ķermeņiem aizliegts novietot degtspējīgas vielas un priekšmetus un ko aizliegts uzglabāt elektrosadales telpā vai elektrosadales skapī?
• Kāds ir minimālais attālums no dūmvada iekšējās virsmas līdz degtspējīgai konstrukcijai atkarībā no dūmvadam pievienotās apkures ierīces darbības laika?
• Kāds ir minimālais attālums no dūmvada iekšējās virsmas līdz grūti degtspējīgai konstrukcijai atkarībā no apkures ierīces darbības laika?
• Kad tīra sodrējus no ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces un iekārtas dūmvada un kāda apkures ierīce uzskatāma par ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīci?
• Cik bieži tīra un veic tehniskā stāvokļa pārbaudi apkures iekārtai un ierīcei, kurā par kurināmo izmanto gāzi, un kas jādara, ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem?
• Kādos termiņos ekspluatācijas laikā pārbauda un attīra dūmvadus šķidrā kurināmā apkures iekārtām un ierīcēm, kā arī gāzes apkures iekārtām un ierīcēm atkarībā no dūmvada materiāla?
• Cik bieži veic cietā un šķidrā kurināmā apkures iekārtas, ierīces un dūmvada tehniskā stāvokļa pārbaudi?
• Kādos termiņos veic dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšanu un tehniskā stāvokļa pārbaudi telpās ar gāzes iekārtām, daudzdzīvokļu un viendzīvokļa objektos un citos objektos?
• Cik bieži veic mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaudi un tīrīšanu?
• Kādā izpildījumā ir mehāniskās ventilācijas sistēma, kas nosūc degtspējīgas gāzes, tvaikus vai putekļus, un cik bieži šādu sistēmu pārbauda un tīra?
• Kas jāveic ar ventilācijas sistēmas metāla konstrukcijām, ierīcēm un iekārtām, lai nodrošinātu to elektrisko drošību?
• Ar kādiem konstruktīvajiem elementiem, inženiertīkliem, elektroinstalāciju un ierīcēm atbildīgajai personai jānodrošina objekts un teritorija, un kādām prasībām tiem jāatbilst?
• Kā objektu un teritoriju ekspluatē atbilstoši noteiktajam lietošanas veidam, būvprojektā paredzētajiem ugunsdrošības risinājumiem un noteiktajai ugunsslodzei?
• Ar kādiem materiāliem aizdara ugunsdrošās konstrukcijas neblīvās vietas un kādai ugunsizturības robežai tiem jāatbilst?
• Ar ko aprīko durvis, kas atdala kāpņu telpu no citas nozīmes telpas, un kuras durvis ir izņēmums?
• Kādos gadījumos durvis, aizkari un vārti ugunsdrošā konstrukcijā drīkst nebūt pastāvīgi aizvērtā stāvoklī?
• Kā jāuzglabā vielas un priekšmeti, lai novērstu to savstarpēju iedarbību, kuras rezultātā var rasties aizdegšanās vai sprādzienbīstama vide?
• Kā jāaprīko un jāapzīmē objektā izveidotā smēķēšanai paredzētā vieta?
• Kā jāuztur ceļi un piebrauktuves pie objekta un ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām, un kas jānodrošina automātiski atveramiem vārtiem un barjerām?
• Kādos gadījumos pie ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai paredzētās iebrauktuves teritorijā izvieto ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu izvietojuma shēmu?
• Ar kādām zīmēm ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu izvietojuma shēmā norāda objektus un kāds ir šīs shēmas minimālais izmērs?
• Kas nekavējoties jādara ar teritorijā izlijušām šķidrām degtspējīgām vielām un ar vietām, kur tās izlijušas?
• Cik tuvu publiskam objektam, dzīvošanai paredzētam objektam, tiltam, tunelim un viaduktam aizliegts novietot transportlīdzekli, kas paredzēts degtspējīgu šķidrumu vai gāzu pārvadāšanai?
• Kā atbildīgajai personai jārīkojas, ja plānota vai neplānota ceļa, tilta vai dzelzceļa pārbrauktuves slēgšana vai remonts ierobežo ugunsdzēsības transportlīdzekļu kustību?
• Kur teritorijā aizliegts uzglabāt degtspējīgus atkritumus?
• Kas objektā jānodrošina, ja būvdarbi notiek, nepārtraucot objekta ekspluatāciju, un kur kompensējošie pasākumi jānorāda?
• Cik platām jābūt ugunsdzēsības transportlīdzekļiem paredzētajām piebrauktuvēm un caurbrauktuvēm, un kas jāierīko strupceļā?
• Cik tālu no būvējama un uzbūvēta objekta izvieto pagaidu būvi un būvmateriālu uzglabāšanas laukumu, un kāds ir izņēmums?
• Kādos apstākļos atļauts atsākt būvdarbus slēgtā objektā un tvertnēs, kur notikusi darbība ar bīstamām vielām?
• Kāds ir maksimālais pieļaujamais attālums no jebkuras vietas būvobjektā līdz ugunsdzēsības aparātam?
• Ar ko aprīko sprādzienbīstamu procesu tehnoloģiskās iekārtas un kas jānodrošina pirms tehnoloģiskā procesa uzsākšanas?
• Kas izsniedz norīkojumu ugunsbīstamā darba veikšanai pagaidu vietā un saskaņā ar kuru pielikumu tas jāsastāda?
• Cik eksemplāros sastāda norīkojumu ugunsbīstamo darbu veikšanai un kur atrodas katrs eksemplārs?
• Kas jānosaka, veicot iespējamā ugunsgrēka riska novērtējumu klātienē pirms norīkojuma izdošanas?
• Kāda kvalifikācija un instruktāža nepieciešama darba veicējam ugunsbīstamo darbu veikšanai?
• Cik ilgi pēc ugunsbīstamo darbu pabeigšanas jānodrošina ugunsbīstamo darbu pagaidu vietas uzraudzība un uz ko šī prasība neattiecas?
• Kas darba veicējam jāieraksta norīkojumā par ugunsbīstamo darbu pabeigšanu?
• Cik tālu no degtspējīgām objekta konstrukcijām jāatrodas ugunsbīstamo darbu pastāvīgajai vietai?
• Cik tuvu ugunsbīstamo darbu veikšanas vietai aizliegts novietot degvielu?
• Kā jārīkojas, apstrādājot objekta konstrukcijas ar degtspējīgiem šķidrumiem, lai nepieļautu sprādzienbīstamas koncentrācijas veidošanos, un no kuras vietas jāsāk apstrāde?
• Kuriem objektiem un teritorijām atbildīgajai personai jānodrošina ugunsdrošības instrukcijas izstrāde un kuri objekti ir izņēmumi?
• Kuros šo noteikumu apakšpunktos minētā informācija jāiekļauj daudzdzīvokļu objekta koplietošanas telpu un teritorijas ugunsdrošības instrukcijā?
• Kam ir tiesības izstrādāt ugunsdrošības instrukciju, veikt ugunsdrošības instruktāžu un pārbaudīt ugunsdzēsības hidrantus?
• Kāda informācija ugunsdrošības instrukcijā jānorāda par maksimāli pieļaujamo ugunsslodzi ražošanas vai noliktavas objektā?
• Vai ugunsdrošības instrukcijā jāizdara grozījumi, ja mainīti normatīvie akti, kas nosaka instrukcijā iekļaujamo informāciju?
• Kur atbildīgajai personai jāreģistrē veiktā ugunsdrošības instruktāža?
• Kādos gadījumos nodarbinātajiem veic atkārtotu ugunsdrošības instruktāžu?
• Cik bieži objektā, kurā vienlaikus var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem, jāorganizē praktiskās nodarbības un saskaņā ar kādu ugunsdrošības instrukcijas sadaļu tās veic?
• Kādām prasībām jāatbilst luminiscējošai ugunsdrošības zīmei?
• Kad ugunsdrošības zīme ir jāatjauno?
• Kuros objektos jānodrošina 4.8. zīme un kāda informācija tai jāsniedz ugunsgrēka gadījumā?
• Cik lielā attālumā viena no otras drīkst atrasties teritorijā uzstādītās vienādas nozīmes ugunsdrošības zīmes?
• Kādā krāsā izgatavo pie ugunsdrošības zīmes izvietotās informācijas zīmes grafisko formu?
• Kā marķē ugunsdzēsības ūdensvada cauruļvadu, ja tā krāsojums neatbilst cauruļvada saturam?
• Kuros objektos jāizstrādā un jāizvieto evakuācijas plāns?
• Uz kāda pamata izstrādā evakuācijas plāna grafisko daļu?
• Kur jāizvieto evakuācijas plāns un kā tas jāizgatavo, ja apgaismotā vietā to izvietot nav iespējams?
• Cik cilvēku atļauts evakuēt pa evakuācijas ceļu, kura brīvais platums ir 1 metrs?
• Ar ko aizliegts aizkraut evakuācijai paredzētās durvis un izeju uz ārējām evakuācijas kāpnēm?
• Pēc kādiem kritērijiem atbildīgā persona nodrošina objektu un teritoriju ar ugunsdzēsības aparātiem?
• Kā, izmantojot 5. pielikuma 2. tabulu, aprēķina nepieciešamo ugunsdzēsības aparātu skaitu?
• Kādi ir maksimālie attālumi no jebkuras vietas telpā līdz ugunsdzēsības aparātam saimnieciskās darbības objektā, sprādzienbīstamā objektā un ražošanas un noliktavu objektā?
• Cik bieži atbildīgajai personai jānodrošina ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa vizuālā apskate?
• Cik bieži veic ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi, ja ražotājs nav noteicis tās biežumu?
• Kā jārīkojas atbildīgajai personai, ja ugunsdzēsības aparāti tiek ekspluatēti apstākļos, kas ir īpaši kaitīgi to tehniskajam stāvoklim?
• Kāda informācija par piemērotību elektroiekārtu dzēšanai jānorāda uz ugunsdzēsības aparāta informatīvās uzlīmes?
• Vai ugunsdzēsības aparātu drīkst izmantot saimnieciskām vai ražošanas vajadzībām?
• Cik ilgi ir spēkā ugunsdrošības instrukcijas, kas izstrādātas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un atbilst Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr. 82 prasībām?
• Pēc kāda standarta līdz 2017. gada 31. decembrim veic ugunsdzēsības aparātu tehnisko apkopi?
• Cik ilgi atļauts izmantot uzlīmi par ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi, kas izvietota uz aparāta, kurš ieviests pēc 2016. gada 19. aprīļa?
• Uzņēmums attīsta objektu, kas nav tā īpašumā. Vai ugunsdrošības prasības uzņēmumam jāievēro neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas?
• Vai ugunsdrošības prasības var uzskatīt par izpildītām, ja tās izstrādātas atbilstoši publicēto piemērojamo standartu prasībām?
• Kas jānodrošina saimnieciskās darbības objekta atbildīgajai personai laikā no ugunsgrēka izcelšanās līdz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienības ierašanās brīdim?
• Kam jāatbilst ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmai un kas jānodrošina tās ekspluatācijas laikā?
• Ar ko pirms ekspluatācijas uzsākšanas jāpieņem ārējā un iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma, arī pēc veiktajām izmaiņām?
• Cik ātri jānovērš ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmas bojājums un kā jāinformē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests par plānotu remontu, kura dēļ pazeminās spiediens ārējā sistēmā?
• Kādā attālumā no ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām aizliegts ierīkot stāvvietu un novietot transportlīdzekļus vai priekšmetus?
• Kuros objektos jānodrošina autonoms ugunsgrēka detektors, kas reaģē uz dūmiem, un ar ko to atļauts aizstāt?
• Kāda dokumentācija jāuzglabā objektā, kurā ir ugunsaizsardzības sistēma, un kas jāuzglabā pie sistēmas paneļa?
• Par kādām tēmām atbildīgajai personai jānodrošina ugunsdrošības instruktāža personai, kura uzrauga ugunsaizsardzības sistēmu?
• Vai objektā veicamo būvdarbu laikā drīkst atslēgt automātisko ugunsaizsardzības sistēmu vai pārslēgt to no automātiskā uz manuālo vadības režīmu?
• Vai ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmai drīkst būt laika aizture līdz četrām minūtēm un ar kādiem nosacījumiem?
• Kādā prioritātes secībā ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmā jābūt trauksmes signāliem un paziņojumiem?
• Ja objekta atbildīgā persona nav publiska pasākuma organizators, kas jāizstrādā katram šādam pasākumam?
• Kāda ir minimālā platība vienam cilvēkam publiskajā objektā un vai cilvēku skaits drīkst pārsniegt būvprojektā paredzēto?
• Kādos gadījumos aizliegts rīkot publisku pasākumu, kurā vienlaikus piedalās vairāk par 50 cilvēkiem?
• Ar kādiem nosacījumiem publiskā objektā, kas atbilstoši lietošanas veidam nav paredzēts cilvēku izmitināšanai naktī, atļauts izmitināt cilvēkus naktī?
• Kad tirdzniecības objekta tirdzniecības zāles ejās aizliegts ierīkot tirdzniecības vietas un novietot preces vai citus priekšmetus?
• Mūsu noliktavas objektā nepieciešams izmantot atklātu uguni. Ar kādu atļauju to drīkst darīt un kas tajā jānorāda?
• Kuros gadījumos objektā, kurā par kurināmo izmanto gāzi, jāuzstāda detektors, kas signalizē par gāzes noplūdi?
• Kur jāuzglabā baloni ar degtspējīgām vai oksidējošām gāzēm un vielām, izņemot balonus, kas pievienoti inženiertīkliem vai darba aprīkojumam?
• Kur jāuzstāda lauksaimniecības produktu ražošanas un uzglabāšanas objekta elektroenerģijas atslēgšanas ierīce, ja objekta siena ir degtspējīga?
• Kas meža objekta atbildīgajai personai jāizdara katru gadu līdz 1. maijam?
• Līdz kuram datumam un kur jāiesniedz saskaņošanai meža objekta ugunsdrošības preventīvo pasākumu plāns?
• Kādai informācijai par bīstamajām vielām jābūt pieejamai objektā un teritorijā?
• Pie kāda šķidro degtspējīgo vielu apjoma jāizveido apvaļņojums objekta telpās un teritorijā?
• Mūsu objektā bīstamās vielas uzglabā konteinerā. Kādam jābūt šim konteineram un cik lielai jābūt katrai tā vēdināmajai ailai?
• Kas jāievēro, iepildot degvielu transportlīdzekļa degvielas tvertnē un atsevišķā kannā, tvertnē vai iepakojumā?
• Kas jāievēro, veicot ugunsbīstamos darbus degvielas un gāzu uzpildes objektā un teritorijā?
• Kā nosaka ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada nepieciešamību un minimālo ūdens patēriņu dažādu lietošanas veidu būvēs?
• Kādos gadījumos būvē vai tās ugunsdrošības nodalījumā var neierīkot ugunsdzēsības iekšējo ūdensvadu?
• Kādai jābūt karstā ūdens temperatūrai ūdens izdales vietā, tostarp katrā dzīvoklī?
• Kāds ir maksimāli pieļaujamais ūdens spiediens sadzīves un apvienotā ūdensvada sistēmā viszemākajā izdales vietā?
• Kas jāierīko pirms ugunsdzēsības krāna, ja ūdens spiedienaugstums tajā pārsniedz 600 kPa?
• Cik lielam jābūt blīvās ūdensstrūklas darbības rādiusam pie ugunsdzēsības krāna?
• Cik ilgi jānodrošina ugunsdzēsības krāna darbība un kas nosaka tās ilgumu automātiskajās sistēmās?
• Kad ēkas tehniskajos stāvos, pagrabstāvos un bēniņos ir nepieciešama iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgāde?
• Kādā augstumā virs telpas grīdas līmeņa izvieto ugunsdzēsības krānus?
• Vai valsts autoceļa vai tā posma jaunai būvniecībai un pārbūvei ir nepieciešama būvatļauja?
• Kādos gadījumos valsts autoceļa būvniecībai nav nepieciešams būvniecības iesniegums, paskaidrojuma raksts vai paziņojums?
• Ko būveksperts pārbauda attiecībā uz tiltu nesošajām konstrukcijām autoceļa būvprojekta ekspertīzē?
• Ar kura dokumenta parakstīšanu beidzas būvdarbu veicēja atbildība par būvlaukuma uzturēšanu un satiksmes organizāciju?
• Kādos gadījumos valsts autoceļu drīkst izmantot būvdarbu laikā un pēc to pabeigšanas, pirms tas pieņemts ekspluatācijā?
• Kāds ir maksimālais termiņš paveikto būvdarbu uzmērījumu dokumentu iesniegšanai?
• Cik ilgi valsts autoceļu būvvalde glabā būvdarbu izpildmērījumu dokumentus jaunbūvei, pārbūvei un atjaunošanai?
• Pēc kāda standarta komersantu ceļa īpašnieks nosaka būvprojekta detalizēto saturu un noformēšanas prasības projektēšanas uzdevumā?
• Kad drīkst uzsākt būvdarbu sagatavošanu, ja ir saņemta būvatļauja vai nepieciešams paskaidrojuma raksts?
• Kādas ēkas būvniecības ieceres dokumentus būvniecības ierosinātājs drīkst izstrādāt pats un kādi apjoma ierobežojumi tad jāievēro?
• Kas jānorāda projektēšanas uzdevumā par ēkas lietošanas veidu, telpu grupām un inženiertīklu projektēšanas prasībām?
• Cik ilgs ir būvniecības ieceres realizācijas termiņš no dienas, kad pieņemts lēmums par būvniecības ieceres akceptu?
• Kādā formātā un no kāda materiāla jāizgatavo būvtāfele, ar kuru būvniecības ierosinātājs informē sabiedrību par saņemto būvatļauju?
• Vai būvprojektu drīkst izstrādāt svešvalodā un kas jādara ar svešvalodā sagatavoto tekstuālo daļu?
• Kādos gadījumos būvprojekta risinājumus drīkst izstrādāt viens būvspeciālists, nepiesaistot citus būvspeciālistus?
• Ko izvērtē trešās grupas ēkas būvprojekta ekspertīzē un kurām būvprojekta daļām to veic?
• Vai būvdarbu veicējam jānodarbina darba aizsardzības speciālists, vai pietiek ar kompetenta speciālista vai institūcijas piesaisti?
• Vai no būvlaukuma drīkst novadīt ūdeni pašteces ceļā un kas par ūdens novadīšanu jāparedz darbu veikšanas projektā?
• Kāds ir minimālais aizsargdambja atstatums no ūdensteces gultnes krasta līnijas dažādos grunts apstākļos?
• Kāda ir aizsargdambja šķērsgriezuma forma un kāds ir tā virsas minimālais platums?
• Kāds ir aizsprosta virsas minimālais platums un kas to nosaka, ja pār aizsprostu paredzēts autoceļš vai dzelzceļš?
• Kādā augstumā virs aplēses caurplūduma un ledus iešanas līmeņa nosaka tiltu un caurteku laiduma apakšas atzīmi?
• Kādas minimālās atstarpes jāievēro drenu kolektora šķērsojumos ar citiem cauruļvadiem, ceļu vai grāvi?
• Kāds ir susinātājdrenu optimālais garenslīpums un kad tās nedrīkst projektēt ar minimālo garenslīpumu?
• Kāda diametra susinātājdrenas projektē parastos hidroģeoloģiskos apstākļos un kad diametru palielina?
• Cik lielam jābūt grunts pārsegumam virs drenu kolektora caurules virsas?
• Kādu minimālo diametru un garenslīpumu nosaka ēku pamatu un gredzenveida drenāžas drenu caurulēm?
• Kāda inženierbūves grupa piemērojama karoga mastam virs 18 m un no kāda augstuma piemēro trešās grupas būvniecības kārtību?
• Vai būvniecības ierosinātājs pats drīkst sagatavot būvniecības ieceres dokumentāciju žoga un labiekārtojuma elementu būvdarbiem?
• Kam ir tiesības sagatavot būvju situācijas plānu inženierbūves būvniecības iecerei?
• Kādos gadījumos būvju situācijas plānu nevar izmantot inženierbūves būvprojekta rasējumiem?
• Cik ilgs ir akceptēta paskaidrojuma raksta spēkā esības termiņš inženierbūvju būvdarbiem?
• Kādus būvdarbus drīkst veikt būvētājs bez patstāvīgas prakses tiesībām arhitektūras vai būvniecības jomā?
• Cik bieži būvdarbu vadītājam jāveic ieraksti būvdarbu žurnālā un ko tiem jāraksturo?
• Kā pieņem darbus, kuru pārbaude pēc pilnīgas būvdarbu pabeigšanas vairs nav iespējama?
• Kādi uzmērīšanas darbi jāveic pirms inženierbūves pieņemšanas ekspluatācijā ierosināšanas?
• Kas un kādi dokumenti jāiesniedz Valsts zemes dienestā pēc pirmās grupas inženierbūves pieņemšanas ekspluatācijā?
• Kāda licence jāsaņem pazemes ūdens ieguves urbuma ierīkošanai, urbuma likvidācijai un pazemes ūdeņu monitoringa ierīkošanai?
• Pēc kā nosaka pamatnes tipu zem ūdensvadiem?
• Cik dziļi jāiegulda ūdensvads, ņemot vērā grunts sasalšanas dziļumu un virszemes transporta radīto slodzi?
• Kāds risinājums jāparedz, ja ūdensvads šķērso dzelzceļu vai I un II kategorijas autoceļu?
• Kādas hermētiskuma prasības jānodrošina dzeramā ūdens rezervuāru ārējām konstrukcijām?
• Cik hidrantu jānodrošina katras būves ārējai ugunsdzēsībai un kā aprēķina attālumu starp hidrantiem?
• Vai vienā ūdensapgādes sistēmā drīkst apvienot dzeramo ūdeni ar ūdeni, kas neatbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām?
• Kādai jābūt ūdens ieguves urbuma konstrukcijai, lai ūdens tajā iekļūtu tikai caur filtru?
• Kad veic ūdens rezervuāru konstrukciju noturības un hermētiskuma pārbaudi?
• Kā būvē nodrošina mitruma un kondensāta aizsardzību pamatiem, grīdām uz grunts un pagraba un pazemes stāvu sienām?
• Kāds minimālais telpu augstums no tīrās grīdas atzīmes jāievēro publiskās telpās, birojos un dzīvojamās telpās?
• Ko neieskaita ēkas apbūves laukumā?
• Kā aprēķina dzīvokļa kopējo platību un vai tajā ieskaita balkona un lodžijas platību?
• Kāds maksimālais pandusa slīpums garenvirzienā pieļaujams atkarībā no pārvaramās līmeņu starpības?
• Kāds ir pieļaujamais pakāpiena augstums un kādai jābūt pakāpiena platuma un divu augstumu summai?
• Kad ēkas jumtu drīkst projektēt ar ārējo ūdens noteci un no cik stāviem nepieciešama tikai iekšējā ūdens notece?
• Kādai jābūt logu ailu laukuma attiecībai pret grīdas laukumu dzīvojamās telpās un izglītības iestādēs?
• Kāds minimālais attālums jāievēro starp daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku logiem, ja to fasādes novietotas savstarpējā 135º leņķī vai mazāk, un vai tas atšķiras augstākām ēkām?
• Vai centrālapkures sistēmā jābūt iespējai katrā apsildāmajā telpā atsevišķi regulēt temperatūru?
• Ar kādām ierīcēm jāaprīko centralizētajai siltumapgādes sistēmai pievienotās ēkas apkures sistēma?
• Kurās telpās nedrīkst izvietot centrālapkures ierīču kurtuves?
• Cik lielam jābūt nedegošā materiāla pārklājumam uz grīdas zem krāsns vai kamīna un cik biezai jābūt loksnei?
• Ar kādām ugunsdrošām konstrukcijām un kādām ugunsizturības robežām norobežo telpu, kurā atrodas katlu iekārtas?
• Kā nosaka dūmeņa augstumu virs jumta seguma atkarībā no attāluma līdz jumta korei?
• Vai vispārīgās ventilācijas sistēmas drīkst izmantot par dūmu izvades sistēmām?
• Kāds ir minimālais svaigā gaisa daudzums uz vienu cilvēku telpā, kur vienīgais gaisa piesārņojuma avots ir cilvēki?
• Uz kādām būvēm attiecas Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi?
• Kur iesniedz būvniecības ieceres dokumentāciju, ja būvniecība jūrā plānota arī pašvaldības administratīvajā teritorijā?
• Kas sedz laukuma jūrā izpētes izmaksas un cik ilgi izpēti drīkst veikt?
• Kas sedz izdevumus, ja uz būves jūrā jāuzstāda Nacionālo bruņoto spēku jūras novērošanas aparatūra?
• Kas jāsaskaņo ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pirms būvdarbu uzsākšanas, ja būvdarbi skar jūras gultni?
• Kāds ir mazākais pieļaujamais termiņš būvdarbu defektu novēršanai, ko norāda būves pieņemšanas aktā jūrā?
• Vai jūrā būvējamas būves būvprojektu drīkst izstrādāt svešvalodā?
• Vai jūrā esošas būves nojaukšanai nepieciešama būvatļauja un kas nojaukšanu veic par saviem līdzekļiem?
• Kādā mērogā izstrādā būvprojektu lauksaimniecībā izmantojamās zemes nosusināšanai ar grāvjiem vai drenāžu vai apūdeņošanai?
• Kādos gadījumos meliorācijas sistēmas atjaunošanas projektu neuzskata par visas meliorācijas sistēmas pārbūvi?
• Kurām hidrotehnisko un meliorācijas būvju grupām darbu veikšanas projektu izstrādā obligāti?
• Kuriem hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvprojektiem veic ekspertīzi?
• Kāds ir minimālais būvdarbu garantijas termiņš pēc pirmās grupas hidrotehniskās būves nodošanas?
• Vai no būvlaukuma drīkst neorganizēti novadīt ūdeni un kur jāparedz novadīšanas veids?
• Kāds atzinums jāpievieno, nododot ekspluatācijā hidrotehnisko būvi ar ūdens līmeņa regulēšanu?
• Cik liela daļa vispiesārņotāko virszemes noteces ūdeņu jāattīra no dzīvojamiem rajoniem lietus kanalizācijas sistēmā?
• Kāds ir mazākais pieļaujamais pašteces kanalizācijas cauruļvadu iekšējais diametrs ielu vadiem un iekškvartālu vadiem?
• Cik dziļi jāierīko pašteces kanalizācijas cauruļvadi attiecībā pret grunts iespējamo normatīvo sasalumu?
• Kur ierīko pašteces cauruļvadu pievienojumus un kādam jābūt leņķim starp pievienojamo un aizvadošo cauruļvadu?
• Kurās ēkās drīkst izbūvēt hermētiskas izvedamas notekūdeņu krājtvertnes, ja centralizētā kanalizācija vēl nav ierīkota?
• Kas nosaka notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas nosacījumus vidē, ja attīrāmo notekūdeņu apjoms pārsniedz 5 m³ diennaktī?
• Kāda ugunsnoturības pakāpe nepieciešama kanalizācijas būvēm?
• Uz kādām būvēm attiecas Ar radiācijas drošību saistīto būvju būvnoteikumi?
• Kāda licence nepieciešama būvkomersantam, lai veiktu būvdarbus ar radiācijas drošību saistītā būvē?
• Vai ar radiācijas drošību saistītas būves būvprojektā drīkst piemērot citu Eiropas Savienības dalībvalstu būvnormatīvus?
• Kāds mazākais termiņš jānosaka aktā būvdarbu defektu novēršanai ar radiācijas drošību saistītā būvē?
• Kas sedz būves konservācijas izdevumus, ja būvniecības ierosinātājs neizpilda noteikumu prasības?
• Kā būvobjektā apsaimnieko radioaktīvos atkritumus, kas radušies būvniecībā?
• Kādas prasības jāievēro būvniecības ierosinātājam, būvējot daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu vai publisku ēku, attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu?
• Kad kabeļu līnijas ierīkošana nav uzskatāma par būves konstrukciju drošības, nestspējas vai noturības pazemināšanu?
• Kad elektronisko sakaru iekārtu konteineru drīkst uzstādīt bez būvatļaujas un būvprojekta?
• Kāds ir minimālais būvdarbu garantijas termiņš pēc elektronisko sakaru tīkla pieņemšanas ekspluatācijā?
• Kas jāveic pirms mobilo sakaru bāzes stacijas vai raidītāja pieņemšanas ekspluatācijā?
• Kā veic elektronisko sakaru tīkla būvdarbus citu inženiertīklu aizsargjoslās?
• Kādā mērogā izstrādā situācijas plānu dzelzceļa infrastruktūras objekta pārbūves būvprojektā minimālā sastāvā?
• Cik ilgā laikā jāizpilda būvatļaujā iekļautie nosacījumi dzelzceļa infrastruktūras objekta būvdarbu uzsākšanai?
• Vai būvdarbus blakus ekspluatācijā esošai dzelzceļa infrastruktūrai drīkst veikt jebkurš būvkomersants?
• Kas un cik bieži veic ierakstus būvdarbu žurnālā dzelzceļa infrastruktūras objekta būvdarbos?
• Cik ilgā laikā pēc dzelzceļa infrastruktūras objekta pieņemšanas ekspluatācijā būvdarbu veicējs novērš defektus par saviem līdzekļiem?
• Līdz kādam gāzes spiedienam atļauts izmantot polietilēna caurules dabasgāzes ārējo gāzesvadu sistēmā?
• Vai gāzesvadu atļauts būvēt dzelzceļa zemes klātnē un kas jāparedz gāzesvadam apakšzemes pārejā zem dzelzceļa?
• Kas ir atbildīgs par darbu kvalitāti un to atbilstību būvnormatīvu, piemērojamo standartu un citu normatīvo aktu prasībām ārējo gāzesvadu sistēmā?
• Kāds nosacījums jāizpilda, pirms izbūvēto gāzesvadu sistēmu atļauts pievienot ekspluatācijā esošai dabasgāzes sadales sistēmai?
• Kāds ir maksimāli pieļaujamais gāzes darba spiediens iekšējo gāzesvadu sistēmā dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās un kāds tas ir rūpnieciskās ražošanas ēkās un noliktavās?
• Vai iekšējo gāzesvadu sistēmu atļauts ierīkot ēkas pagrabā vai cokolstāvā un kādam jābūt telpas grīdas virsmas līmenim, ja sistēmu ierīko citā telpā?
• Vai iekšējo gāzesvadu sistēmas būvdarbu kvalitātes uzraudzībai un samontētās sistēmas pieņemšanai ekspluatācijā jāpieaicina sertificēts būvuzraugs?
• Kādā dziļumā jāiegulda kabeļu kanalizācijas caurules zem ietves un citās vietās un kādā dziļumā liek kabeli gruntī?
• Cik tālu vienu no otras stiprina plastmasas caurules pie telpas sienām un kur jāatrodas pirmajam stiprinājumam?
• Kādos gadījumos elektronisko sakaru kabeļa līniju atļauts šķērsot sienas, izmantojot durvju un logu ailas, un ar ko tas iepriekš jāsaskaņo?
• Vai inženiertehnisko sistēmu iekārtas drīkst montēt uz sienām, kas robežojas ar dzīvojamām telpām, un kāda ir minimālā norobežojošo konstrukciju masa, ja ūdensapgādes iekārtas tomēr jāmontē uz sienas?
• Kas ir būvakustikas eksperts un kāda izglītība, darba stāžs un sertifikāts viņam nepieciešams, lai veiktu būvju akustiskos aprēķinus un apsekojumus?
• Kad un cik konstrukcijām veic skaņas izolācijas mērījumus jaunbūvējamās daudzdzīvokļu dzīvojamās un publiskās ēkās?
• Kur aizliegts uzstādīt apkures katlus, ja telpā vienlaikus var atrasties vairāk nekā 50 cilvēku?
• Ar kādiem nosacījumiem gāzes apkures un karstā ūdens sagatavošanas iekārtu ar nominālo siltuma jaudu līdz 35 kW atļauts uzstādīt vannas istabā?
• Saskaņā ar kādiem normatīvajiem aktiem un kādu standartu ierīkoto dabasgāzes iekšējo gāzesvadu sistēmu pieņem ekspluatācijā?
• Kurām ēkām jāparedz vismaz III klases zibensaizsardzības sistēma?
• Kura sertificēta speciālista vadībā notiek elektroinstalācijas ierīkošana un kas veic šajā būvnormatīvā noteiktās pārbaudes?
• Kas elektroietaisēm jāpārbauda pirms to pieņemšanas ekspluatācijā un kur noteikta izolācijas pretestības minimālā vērtība?
• Kādas maksimālās siltuma caurlaidības koeficienta vērtības nedrīkst pārsniegt būves elementi un lineārie termiskie tilti un kur tās noteiktas?
• Kādas gaiscaurlaidības q50 robežvērtības nosaka dzīvojamām mājām un publiskajām ēkām atkarībā no ventilācijas paņēmiena?
• Kas atbild par inženierizpētes tehniskajā uzdevumā sniegto ziņu pareizību un kas sedz izdevumus par papildu inženierizpēti, ja tiek mainīti tehniskie noteikumi?
• Ko inženierizpētes darbu laikā nedrīkst piesārņot un kas jāizdara ar urbumiem un izpētes teritoriju pēc darbu pabeigšanas?
• Kam ir tiesības sastādīt un pārbaudīt būvprojekta tāmi?
• Kādos gadījumos pasūtītājs var pieprasīt pretendentam iesniegt izmaksu kalkulāciju?
• Cik lielai jābūt patvertnes platībai uz vienu būves lietotāju un kāda ir patvertnes minimālā kopējā platība?
• Kādi ir patvertnes norobežojošo konstrukciju minimālie dzelzsbetona biezumi ārsienām, pārsegumam vai jumtam un starpstāvu pārsegumam?
• Kas atbild par ģeodēzisko darbu precizitāti un par būvnormatīva prasību ievērošanu būvobjektā?
• Cik bieži jāpārbauda ģeodēziskajos darbos lietotie mērīšanas līdzekļi un kam jābūt pieejamiem to pārbaudes dokumentiem?
• Kādā dziļumā jāiegulda elektroapgādes kabeļlīnijas ar spriegumu līdz 20 kV un cik dziļi tās jāliek, šķērsojot ceļus, ielas un brauktuves?
• Kāds minimālais attālums jāievēro no sadales punktiem un transformatoru apakšstacijām līdz dzīvojamo un publisko ēku logiem atkarībā no transformatora jaudas?
• Cik bieži būves ekspluatācijas laikā obligāti jāveic tehniskā apsekošana (galvenā inspekcija) un kādi termiņi noteikti ēkām un tiltiem?
• Kas apsekotājam jādara, ja tehniskās apsekošanas laikā konstatē, ka no būves var rasties kaitējums kaimiņiem, garāmgājējiem vai tās lietotājiem?
• Ar kādu aplēses hidroloģisko lielumu ikgadējo pārsniegšanas varbūtību aprēķina un pārbauda aizsprosta un dambja augstumu?
• Cik posmos veic hidrotehnisko būvju apdraudējuma riska novērtējumu un kādās stadijās to sagatavo?
• Kur noteikti vēja raksturlielumi un sniega slodzes, ko izmanto būvju aprēķinos?
• Kur atrodami gada ikstundas temperatūras dati ēkas energoefektivitātes aprēķinam?
• Pēc kādiem standartiem projektē būvprojekta būvkonstrukciju daļu un kur publicēts piemērojamo standartu saraksts?
• Kā pārbūvē vai atjaunošanā vērtē esošas konstrukcijas, kas projektētas līdz 2015. gada 31. maijam?
• Kādām būtiskām prasībām būvei jāatbilst projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas laikā?
• Kāds sods piemērojams par būves izmantošanu līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā atkarībā no būves grupas?
• Kāds naudas sods paredzēts par būves konservācijas vai norobežošanas neveikšanu vai veikšanu bez noteiktās dokumentācijas?
• Kuras institūcijas veic administratīvā pārkāpuma procesu par Būvniecības likumā minētajiem pārkāpumiem?
• Kāds naudas sods piemērojams par būvniecības pakalpojumu sniegšanu bez civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas?
• Kad būvdarbus drīkst uzsākt un kas atkarībā no būves grupas pieņem lēmumu par būvniecības ieceri?
• Kad būvvaldē jāiesniedz iesniegums par izmaiņām būvatļaujā un kas to iesniedz, ja mainās būvniecības ierosinātājs?
• Kam ir tiesības izstrādāt būvprojektu un kā būvprojektā norāda tā izstrādātājus?
• Kādi pienākumi ir būvprojekta vadītājam projektēšanas laikā?
• Ar ko jārēķinās, veicot izmaiņas būvprojektā, tostarp būvdarbu laikā?
• Kad katrai būvniecības lietai jāsāk aizpildīt būvdarbu žurnāls un kāda informācija tajā jāatspoguļo?
• Kādos gadījumos būvvalde vai birojs var apturēt būvdarbus?
• Vai būvdarbus drīkst veikt bez sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja un vai galvenais būvdarbu veicējs drīkst nodot visu būvdarbu izpildi citam veicējam?
• Kādi pienākumi atbildīgajam būvdarbu vadītājam jāpilda būvlaukumā?
• Vai būvkomersantu reģistrs ir publiski pieejams bez maksas un kur to var apskatīt?
• Vai arhitektūras un projektēšanas pakalpojumu sniedzējam ir jāreģistrējas būvkomersantu reģistrā?
• Kāda informācija jānorāda iesniegumā, lai reģistrētos būvkomersantu reģistrā?
• Cik ilgā laikā reģistra iestāde izskata iesniegumu un kādos gadījumos tā pieņem lēmumu par reģistrācijas atlikšanu?
• Kādos gadījumos būvkomersantam 10 darbdienu laikā jāinformē reģistra iestāde par izmaiņām?
• Kāda izglītība un praktiskā darba pieredze jāpierāda personai, lai pretendētu uz būvprakses sertifikātu inženierizpētes, projektēšanas vai būvdarbu vadīšanas specialitātes darbības sfērā?
• Kāda izglītība un cik ilga patstāvīgā prakse arhitektūras jomā būvspeciālistam jāpierāda, lai iegūtu sertifikātu būvekspertīzes specialitātē?
• Kas būvspeciālistam jāpierāda, lai iegūtu tiesības veikt ekspertīzi trešās grupas būvju būvprojektiem?
• Kas ietilpst personas kompetences novērtēšanā, ja tā pretendē uz būvspeciālista sertifikātu vai darbības sfēras pievienošanu arhitektūrā, inženierizpētē, projektēšanā vai būvdarbu vadīšanā?
• Cik ilgā laikā pēc iesnieguma un dokumentu saņemšanas kompetences pārbaudes iestāde uzaicina pretendentu uz kompetences pārbaudi vai pieņem lēmumu par atteikumu?
• Cik bieži kompetences pārbaudes iestāde pārbauda būvspeciālista patstāvīgo praksi un ko tā uzaicina būvspeciālistu darīt, ja piecu gadu laikā prakse nav bijusi vismaz trīs gadus vai nav bijuši kompetenci paaugstinoši pasākumi?
• Kādus lēmumus kompetences pārbaudes iestāde var pieņemt, veicot būvspeciālista patstāvīgās prakses uzraudzību?
• No kā sastāv būvspeciālista sertificēšanas pakalpojumu maksa un kādi ir tās apmēri?
• Kad jānoslēdz būvspeciālista apdrošināšanas līgums, ja speciālists veiks būvprojekta vadītāja pienākumus, un cik ilgi tas jāuztur spēkā?
• Kuriem būvspeciālistiem pirms būvdarbu uzsākšanas objektā jānoslēdz apdrošināšanas līgums, cik ilgi tas jāuztur spēkā un kas to var noslēgt atbildīgā būvuzrauga vietā?
• Kāds ir minimālais atbildības limits, noslēdzot būvspeciālista apdrošināšanas līgumu par konkrētu objektu trešās grupas būvēm?
• Kādus zaudējumus un kam nodarītus būvspeciālista apdrošināšanas līgumā jāparedz, ka sedz apdrošinātājs?
• Kāds ir būvdarbu veicēja apdrošināšanas līguma minimālais termiņš, kas jādara pēc tā termiņa beigām un cik ilgs var būt garantijas perioda apdrošināšanas termiņš?
• Kādas apdrošināšanas polises kopijas būvniecības ierosinātājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāiesniedz būvatļaujas izdevējam?
• Cik ilgu laiku būvvalde nodod būvniecības ieceri publiskai apspriešanai un no kura brīža skaita šo termiņu?
• Cik ilgā laikā pēc lēmuma par publiskas apspriešanas nepieciešamību jāuzsāk publiskā apspriešana un kādas ir sekas, ja tas netiek izdarīts?
• Kādi dokumenti būvniecības ierosinātājam jāsagatavo un jāiesniedz būvvaldē pēc lēmuma par publiskas apspriešanas nepieciešamību?
• Kādai jābūt būvtāfelei publiskās apspriešanas laikā un kur tā jāizvieto?
• Kam būvlaukumā ir pienākums nodrošināt darba laika uzskaiti ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu un iesniegt datus vienotajā datubāzē?
• Kādus dokumentus sistēmas lietotājs var iesniegt elektroniski būvniecības informācijas sistēmā?
• Kā tiek nodrošināta piekļuve būvniecības informācijas sistēmas ierobežotajai daļai un kā sistēmai pieslēdzas ārvalstnieki?
• Kāda informācija par būvi tiek uzkrāta būvniecības informācijas sistēmā?
• Kad un kādos būvniecības procesa posmos būvniecības informācijas sistēmā ievada informāciju par personām, zemes vienību, būvi un telpu grupu?
• Kas veic būvizstrādājumu tirgus uzraudzību un kādu būvizstrādājumu atbilstību tas pārbauda?
• Kādos gadījumos centrs veic būvizstrādājuma paraugu ņemšanu un ekspertīzi?
• Kas jāpārbauda atbildīgajam būvdarbu vadītājam attiecībā uz būvobjektā piegādāto būvizstrādājumu dokumentāciju, kādus būvizstrādājumus drīkst iebūvēt un kas jāuzrāda pēc centra vai būvinspektora pieprasījuma?
• Kas atlīdzina centram būvizstrādājuma ekspertīzes izmaksas, ja paraugi atzīti par neatbilstošiem, un kas tās sedz, ja ražotājs nav reģistrēts Latvijā?
• Kādas prasības jāizpilda personai, lai tā varētu pretendēt uz būvinspektora tiesību iegūšanu?
• Cik ilgā laikā Būvniecības valsts kontroles birojs pieņem lēmumu par personas reģistrāciju būvinspektoru reģistrā?
• Kas uzrauga būvinspektora darbību amata pienākumu pildīšanā un kas lemj par disciplināratbildības piemērošanu?
• Kādos formātos būvniecības informācijas sistēmā augšupielādē būvniecības ieceres dokumentācijas teksta un grafiskās datnes?
• Kas būvprojektam jāpievieno, ja to iesniedz papīra formā vai elektroniski?
• Vai būvprojektam, ko augšupielādē būvniecības informācijas sistēmā, vajag titullapu un sējumus?
• Kāda informācija jānorāda rasējuma lapas rakstlaukumā?
• Kādos gadījumos pirms būvdarbu uzsākšanas būvlaukumā obligāti jāizstrādā darba aizsardzības plāns?
• Kādos gadījumos pasūtītājam pirms būvdarbu uzsākšanas Valsts darba inspekcijai jānosūta iepriekšējs paziņojums par būvdarbu veikšanu?
• Ar kādu informāciju papildina darba aizsardzības plānu projekta izpildes posmā, ja to iestrādā būvdarbu veikšanas projektā?
• Kuri būvdarbi ir paaugstināta riska darbi, jo nodarbinātie tajos tiek pakļauti apbēršanai, applūdināšanai vai nokrišanai no augstuma?
• Kas drīkst strādāt ar pacelšanas iekārtām un to aprīkojumu būvlaukumā?
• Kas jāveic pirms rakšanas darbu sākuma būvlaukumā, lai izvairītos no pazemes kabeļu bojājumiem?
• No kāda augstuma darbs uzskatāms par darbu augstumā un uz kādām darba vietām attiecas šīs prasības?
• Kad darbam augstumā jāizmanto kolektīvie aizsardzības līdzekļi un kad darba devējs nodrošina individuālos aizsardzības līdzekļus?
• Kādos līmeņos un kādā augstumā uzstāda sānu aizsargnožogojumu darba vietā augstumā?
• Kādos gadījumos darbam augstumā izsniedz norīkojumu darbam paaugstinātas bīstamības apstākļos?
• Kādos laikapstākļos darbu augstumā aizliegts veikt?
• Kas drīkst veikt darbus augstumā un kāds veselības stāvokļa novērtējums un apmācība tam nepieciešama?
• Kas jādokumentē, veicot mašīnu, aparātu un iekārtu tehnisko apkopi, un kam šie dati jāuzrāda?
• Kāda drošības sistēma nepieciešama darba aprīkojumam, ja nav iespējams nodrošināt, ka bīstamajā zonā neatrodas cilvēki?
• Ar kādām celšanas iekārtām drīkst celt cilvēkus?
• Vai smagumus drīkst pārvietot virs darba vietām, kurās parasti atrodas nodarbinātie?
• Cik ilgi jāglabā darba aprīkojuma pārbaužu protokoli?
• Pēc kādām fiziskās slodzes kategorijām nosaka darba telpu mikroklimatu un ko katra kategorija nozīmē?
• Kāda svaiga gaisa pievade un ķīmisko vielu koncentrācija jānodrošina slēgtās darba telpās?
• Kā jānodrošina dabiskais un mākslīgais apgaismojums darba vietās un kad jāierīko avārijas apgaismojums?
• Kā jāierīko evakuācijas durvis darba vietās, lai tās būtu lietojamas avārijas situācijā?
• Cik riska grupās iedala bioloģiskos aģentus un ar ko atšķiras 3. un 4. grupas aģents?
• Kāda izolācijas pakāpe jānodrošina laboratorijās un telpās, kur strādā ar 2., 3. un 4. grupas bioloģiskajiem aģentiem?
• Kāda informācija jāiekļauj bioloģisko aģentu iedarbībai pakļauto nodarbināto sarakstā un negadījumu uzskaitē?
• Ko darba devējs nodrošina darba vietā, kur nodarbinātie strādā ar bioloģiskajiem aģentiem, kas apdraud drošību un veselību?
• Kad nodarbinātais uzskatāms par pakļautu kancerogēnu iedarbībai?
• Ko darba devējs nodrošina, ja kancerogēnus nav iespējams pilnībā aizstāt vai ražot noslēgtā sistēmā?
• Kā norobežo un apzīmē darba vietas, kur iespējama saskare ar kancerogēniem?
• Kāda informācija par kancerogēnu faktisko ekspozīciju jādokumentē nodarbināto sarakstā?
• Kas jāņem vērā, novērtējot ķīmisko vielu un maisījumu radīto risku darba vietās?
• Par ko darba devējam jāapmāca un jāinformē nodarbinātie, kuri saskaras ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem?
• Kāds ir maksimālais laikposms līdz nākamajam periodiskajam ķīmisko vielu koncentrācijas mērījumam?
• Ko dara darba devējs, ja ķīmiskās vielas ekspozīcijas indekss darba vides gaisā ir lielāks par 1?
• Kādos gadījumos darba devējam darba vieta jāapzīmē ar drošības zīmēm un kas atbild par šo zīmju uzturēšanu?
• Kuras drošības zīmes darba vietā lieto pastāvīgi?
• Kādā krāsā marķē cauruļvadus atkarībā no vielas, kas tajos atrodas vai tiek transportēta?
• Cik bieži pārbauda izgaismoto zīmju un akustiskā signāla funkcionēšanu un efektivitāti?
• Cik darbdienas pirms darba ar azbestu sākšanas darba devējs iesniedz Valsts darba inspekcijā iesniegumu par paredzēto darbu ar azbestu?
• Kas jāizstrādā pirms azbestu saturošo daļu demontāžas sākšanas un kam tas jāuzrāda?
• Kā jānorobežo un jāapzīmē darba vieta, kurā veic darbu ar azbestu, un kam tajā aizliegts atrasties?
• Kāda ir pieļaujamā azbesta aroda ekspozīcijas robežvērtība darba vides gaisā?
• Kādas ir trokšņa ekspozīcijas robežvērtības un augstākā un zemākā ekspozīcijas darbības vērtība?
• Cik bieži trokšņa līmeni mēra, ja ir pamats domāt, ka tas, salīdzinot ar iepriekšējiem mērījumiem, ir paaugstinājies?
• Kādi pasākumi jāveic darba vietās, kur trokšņa līmenis pārsniedz zemāko ekspozīcijas darbības vērtību 80 dB(A)?
• Kas papildus jānodrošina, ja trokšņa līmenis darba vietā pārsniedz augstāko ekspozīcijas darbības vērtību 85 dB(A)?
• Līdz kādam līmenim darba devējam jāierobežo elektromagnētisko lauku iedarbība uz nodarbinātajiem?
• Kādi tehniskie un organizatoriskie pasākumi jāietver darba aizsardzības pasākumu plānā, ja pārsniegtas elektromagnētiskā lauka ekspozīcijas darbības vērtības?
• Cik bieži novērtē elektromagnētiskā lauka radīto risku, ja darba vietā ir elektromagnētiskā lauka starojuma avots?
• Kādas ir vibrācijas ekspozīcijas robežvērtības un darbības vērtības plaukstas un rokas vibrācijai un visa ķermeņa vibrācijai?
• Kas drīkst veikt vibrācijas mērījumus un kādas prasības jāievēro mēraparatūrai un mērīšanas metodēm?
• Kas jāparedz pasākumu plānā, ja pārsniegta vibrācijas dienas ekspozīcijas darbības vērtība?
• Kā sprādzienbīstamās darba vietas iedala zonās pēc sprādzienbīstamas vides rašanās biežuma un pastāvēšanas ilguma?
• Kas jāiekļauj dokumentā par aizsardzību pret sprādzienbīstamas vides radīto risku?
• Kādas kategorijas darba aprīkojumu un aizsargsistēmas izvēlas gāzes un putekļu radītā sprādzienbīstamā vidē?
• Kā novērš elektrostatiskā lādiņa uzkrāšanos, kas var aizdedzināt sprādzienbīstamu vidi?
• Kam īpašu uzmanību pievērš, novērtējot mākslīgā optiskā starojuma radīto risku darba vietā?
• Kādi organizatoriskie un tehniskie pasākumi jāietver darba aizsardzības pasākumu plānā, ja optiskā starojuma ekspozīcijas robežvērtības var tikt pārsniegtas?
• Kādas drošības zīmes izvieto un kā norobežo bīstamās zonas darba vietās ar optiskā starojuma avotiem?
• Kad darbā jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi, ja risku nevar novērst ar kolektīvajiem līdzekļiem?
• Kādiem kritērijiem jāatbilst individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, ko atļauts lietot darbā?
• Kas nodrošina un apmaksā individuālos aizsardzības līdzekļus un to uzturēšanu darba kārtībā?
• Kādi ir darba devēja pienākumi, organizējot darbu pie displeja darbstacijā?
• Kādām prasībām jāatbilst displejam darbstacijā?
• Kādas obligātās veselības pārbaudes, to skaitā redzes pārbaudes, jānodrošina nodarbinātajiem, kuri strādā ar displeju?
• Kas darba devējam jādara, lai novērstu smagumu pārvietošanu ar fizisko spēku?
• Kādi pasākumi un palīglīdzekļi jānodrošina, ja smagumi tomēr jāpārvieto ar fizisko spēku?
• Kādas līgumcenu robežvērtības piemēro būvdarbu, piegādes un pakalpojumu iepirkumiem, ja paredzamā līgumcena ir mazāka par 170 000 euro?
• Vai Publisko iepirkumu likums attiecas uz būvdarbu līgumu, kura izpildi vairāk par 50 procentiem no līgumcenas tieši finansē pasūtītājs?
• Kuros iepirkuma procedūras veidos un ar kādu nosacījumu pasūtītājs var piemērot elektronisko izsoli?
• Kāda informācija pasūtītājam jāpublicē par plānotajiem iepirkumiem un cik ilgā laikā pēc gadskārtējā budžeta apstiprināšanas?
• Kādas prasības pasūtītājs var noteikt pretendenta tehniskajām un profesionālajām spējām?
• Ko pasūtītājs pieprasa pretendentam, ja būvdarbu piedāvājums šķiet nepamatoti lēts?
• Kurus apakšuzņēmējus pretendentam jānorāda piedāvājumā un kāda ir to veicamo būvdarbu vai pakalpojumu vērtības robeža?
• Kādos gadījumos pasūtītājs var vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma pirms termiņa?
• Vai nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā un ar to saistīto lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta un ko nozīmē zemesgrāmatas ierakstu publiskā ticamība?
• Kādas tiesības zemesgrāmatā nostiprina ieraksta veidā un kādas — atzīmes veidā?
• Kura zemesgrāmatā ierakstīta atzīme ir šķērslis jebkuram labprātīgam vai piespiedu nostiprinājumam un kādos gadījumos nostiprinājumu tomēr pieļauj?
• Kas drīkst lūgt tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un kādos gadījumos nostiprinājumu var lūgt tiesa vai cita valsts iestāde?
• Kādi dokumenti jāpievieno nostiprinājuma lūgumam un kādos gadījumos apliecinājums par piekrišanu nav jāpievieno?
• Par ko tiesnesis pārliecinās, izskatot nostiprinājuma lūgumu, un kādi šķēršļi var liegt tiesību nostiprināšanu?
• Kad tiesneša lēmums par tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā stājas spēkā un kas apliecina tā spēkā stāšanos?
• Kas ir kadastrālo vērtību bāze un ar ko tā tiek pamatota?
• Cik lielu daļu no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa nedrīkst pārsniegt kadastrālo vērtību bāze un uz kādu laikposmu šis ierobežojums attiecas?
• Ko Valsts zemes dienests dara, ja konstatēta kadastra datu neatbilstība, un kā tas ietekmē iepriekšējo gadu kadastrālās vērtības?
• Kā rīkojas Valsts zemes dienests, ja Kadastra informācijas sistēmā uzkrātais kadastra numurs vai kadastra apzīmējums neatbilst normatīvo aktu prasībām, un kā izmaiņas nonāk zemesgrāmatā?
• Kas ir atbildīgs par ugunsdrošību objektā, kurā notiek būvdarbi, ja tajā strādā vairāki būvdarbu veicēji?
• Kam un kā jāziņo par izcēlušos ugunsgrēku un kāda informācija jānodod ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājam?
• Kādas tiesības ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai, veicot valsts ugunsdrošības uzraudzību objektā?
• Kas un līdz kuram datumam katru gadu jāiesniedz vienotajā ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformā?
• Kuras iestādes un dienestus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iesaista ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos?
• Cik ilgā laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ekipāžai jāizbrauc uz notikuma vietu pēc nosūtīšanas?
• Kādā prioritārā secībā notikuma vietā veic ugunsgrēka dzēšanu un glābšanas darbus?
• Kuri objekti iekļaujami ugunsbīstamu un īpaši svarīgu objektu sarakstā, kuros izveidojami ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti?
• Vai vairāki komersanti var izveidot vienotu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu vairākiem objektiem?
• Ja objekts atzīts par sprādzienbīstamu, ugunsbīstamu vai īpaši svarīgu, vai dienests tajā jāizveido pašam vai to var piesaistīt no citas iestādes?
• Kas un ar ko saskaņo dienesta nolikumu, ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas un speciālā aprīkojuma veidus un skaitu, kā arī darbinieku skaitu?
• Cik ilgā laikā ugunsdzēsēju vienībai jāspēj ierasties objektā pēc paziņojuma saņemšanas un kā tāpēc iekārtojama dienesta atrašanās vieta?
• Kāda platuma ir ekspluatācijas aizsargjosla gar pazemes un virszemes siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm?
• Kuriem objektiem nosaka aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas produktu cauruļvadiem un degvielas uzpildes stacijām un kāds ir šo aizsargjoslu mērķis?
• Vai aizsargjoslu aprobežojumi attiecas uz ēku un būvju būvniecību, par kuru būvatļauja izsniegta pirms 2014. gada 28. februāra?
• Kura krasta kāpu aizsargjosla ir spēkā, kamēr jauna krasta kāpu aizsargjosla vēl nav noteikta?
• Kā saskaņo darbus ar celšanas mehānismiem 30 metru joslā no gaisvadu elektrolīnijas malējā vada?
• Kā rīkoties, ja, veicot zemes darbus, tiek konstatēts kabelis, kurš nav norādīts darbu veikšanas tehniskajā dokumentācijā?
• Kādas darbības aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem ir aizliegtas papildus Aizsargjoslu likumā noteiktajiem aprobežojumiem?
• Kādā platā joslā elektrisko tīklu īpašnieks atbrīvo elektrolīniju trases no kokiem un krūmiem meža teritorijā?
• Kur un kādā augstumā novieto īpašās informatīvās zīmes gaisvadu elektrolīniju aizsargjoslu apzīmēšanai?
• Kur novieto īpašās informatīvās zīmes to kabeļlīniju aizsargjoslu apzīmēšanai, kuru spriegums ir no 6 līdz 20 kilovoltiem?
• Kas sedz izdevumus par aprobežojumu nostiprināšanu zemesgrāmatā ogļūdeņražu ieguves vietu un naftas produktu cauruļvadu aizsargjoslās?
• Kādas ir ogļūdeņražu ieguves vietu un naftas produktu cauruļvadu īpašnieka tiesības, ja darbu veicējs pārkāpj šo noteikumu prasības aizsargjoslā?
• Kuriem gāzesvadiem aizsargjoslas dabā apzīmē atkarībā no spiediena gāzesvadā?
• Kas gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju vai gāzes krātuvju urbumu īpašniekam jāattīra no krūmiem un kokiem un kādā platā joslā?
• Kur siltumtīklu remonta laikā atļauts novietot remontam nepieciešamos materiālus un mehānismus un cik iepriekš par to brīdina nekustamā īpašuma īpašnieku?
• Kā noformē paskaidrojuma raksta un apliecinājuma kartes pielikumus, kas atbilst būvprojekta teksta un grafiskajiem dokumentiem?
• Kā noformē izmaiņas apliecinājuma kartē, paskaidrojuma rakstā un būvprojektā?
• Kad kopīpašumā esošas būves nodošanai ekspluatācijā nav nepieciešama kopīpašnieku vairākuma piekrišana?
• Kad plānotajai būvniecības iecerei nav nepieciešams saskaņojums ar zemes īpašnieku?
• Kādos gadījumos būvētājam būvdarbu veikšanai nav nepieciešamas patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā?
• Kad uzsāktā būvniecības procesā, mainot būves grupu no otrās uz trešo, būvprojekta vai tā izmaiņu ekspertīze nav nepieciešama?
• Uz ko neattiecas būvju dalījums grupās un būvniecības process?
• Kad atsevišķi tehniskie noteikumi par inženierbūvju šķērsošanu vai darbiem to aizsargjoslās nav nepieciešami?
• Kas izskata būvprojektu un kādos termiņos būvvalde izdara atzīmes?
• Kas no 2026. gada 1. aprīļa apmaksā aktuālo pazemes ārējā inženiertīkla atrašanās vietas datu iegūšanu?
• Kādos gadījumos nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanai ir nepieciešama kadastrālā uzmērīšana?
• Kas sedz izdevumus, kas saistīti ar kadastrālās uzmērīšanas kļūdu labošanu?
• Kādos gadījumos un cik ilgi kadastrālo uzmērīšanu varēja neveikt saskaņā ar pārejas noteikumiem?
• Kad otrās vai trešās grupas ēkas vienkāršotai atjaunošanai pietiek ar paziņojumu par būvniecību, nevis ar būvatļauju?
• Vai viena dzīvokļa dzīvojamai mājai ar kopējo platību līdz 200 m² jaunas būves būvniecībai pietiek ar paskaidrojuma rakstu?
• Cik dienas iepriekš būvvalde jāinformē par plānoto būves pieņemšanu ekspluatācijā un kādā gadījumā tas jādara?
• Vai, ierosinot būves pieņemšanu ekspluatācijā, būvvaldē jāiesniedz autoruzraudzības žurnāls un kas tajā veic ierakstus?